Kāpēc Kukuuzaķis? – Stāsts par lauku mieru, adīšanu un nejaušu iedvesmu

Sveiki!

Esmu Katrīna, un šis ir stāsts par to, kā no drosmīga lēmuma un mīlestības pret radīšanu, piedzima tas, ko šodien pazīstat kā "Ku_kuu_zaķis".

Pirms sešiem gadiem, kad Pasaulē bija vien trīs mēneši mūsu dēliņam, mēs ar vīru Mārtiņu pieņēmām lēmumu, kas daudziem varētu šķist neprātīgs. Mēs pametām straujo Rīgas dzīvi un pārcēlāmies uz lauku viensētu. Vai zinājām, ka nebūs vigil? Protams! taču ticība tam, ka esam uz īstā ceļa, bija stiprãka par jebkurām bailēm.

Rokdarbi manā dzīvē vienmēr ir bijuši vairāk nekā tikai hobijs- tā ir sirdslieta! Esmu absolvējusi "Rīgas Stila un Modes profesionālo vidusskolu" un ieguvusi "Modistes" diplomu. Jā, iespējams, šī profesija mūdienās izklausās nedaudz neierasti, taču par to kā es nonācu līdz šai izvēlei un ko tas īsti nozīmē- pastāstīšu kādā citā reizē!

Lauku miers un pirmā kopīgā ziema radīja īpašu dzinuli radīt. Kad aiz loga sāka pūst auksti vēji, birds aicināja dēliņam sagādāt ko īpaši situ. Domāts- darīts! Adatas kustējās pašas, un drīz vien dēliņš tika tērpts manis radītās zeķītēs, jaciņās, cepurēs. un kombinzonos.

Ar laiku radās jautājums: "Ja reiz šie aksesuāri sagādā tik daudz prieka un situ mirkļu, kapē gan nedot iespēju to iegātāties, Jums?"

Un tad sākās īstas izaicinājums, kā to visu nosaukt? Atbilde izrādās slēpās te pat balks. Spēlējoties ar dēliņu, mazen rotaļu zaķēns, ar grabošu punci un čaukstošā ausīm, ai kã tas viņam patika! 

"Ku-kuu-zaķīt", un maziās sirsniņas smaids atplauka! Kā zibens spēriens, iedvesmas piliens, kapēc gan ne?! Jā nepierasts, bet bērnam patīkams un piedāvājumam atbilstošs!

Kādas sajūtas Tev izraisa šis nosaukums?